Ceļš uz laimi: Kā izvairīties no pārmērīga spiediena būt laimīgam

Nav šaubu, ka vienmēr cilvēki ir sev jautājuši, kā nodzīvot laimīgu dzīvi un arī centušies rast metodes un līdzekļus savas laimes sasniegšanai. Jau sengrieķu filozofs Epikūrs apgalvoja, ka “tāpēc ir svarīgi visu savu degsmi veltīt tam, kas palīdzēs sasniegt laimi; Jo, ja mums tā ir, mums ir viss, bet, ja mums tā trūkst, mēs darīsim visu, lai to padarītu par savu."

Cauri gadu desmitiem un simtiem tiekšanās uz laimi ir pat daudzu nāciju likuma sastāvdaļa (ASV, Vācija) vai mēraukla (laimes indekss). Laimīgas dzīves vadīšana ir saistīta brīvu personības attīstību, nepārkāpjot citu cilvēku tiesības.

Spiediens būt laimīgam 

Laime ir laime, - vai tiešām laimes meklējumi patiesi var būt negatīvi un pārmērīgi?

Bet bieži ir tā, ka aizvien vairāk kādā tēmā iedziļinoties, gribas ignorēt visu pārējo – tas ir kā tunelis, kurā ar laiku kļūst pat pārāk tumšs. Tāpēc psihologi* arvien vairāk pēta, vai nav tā, ka laimes meklējumi paši par sevi palielina stresu un spiedienu, un tāpēc, iespējams, padara cilvēkus nelaimīgākus.

Tiekšanās pēc laimes un rūpes par to ir divas dažādas lietas. Ja izvirzi sev mērķi būt laimīgam, tas nepadara Tevi nelaimīgu, bet pārāk daudz domājot par laimi, tas pasliktina psiholoģisko labsajūtu. Tātad tie, kuri daudz uztraucas par savu laimes līmeni, ir ievērojami mazāk apmierināti ar savu dzīvi.

Laimes blaknes 

Laimes meklējumos var patiešām nonākt līdz “pārāk daudz” pakāpei, kas rodas veidojot sevī ieradumu, pārliecināties un pārbaudīt savas laimes sajūtas. Piemēram, kādā brīnišķīgā situācijā, Tu ātri vien vari sevi padarīt nelaimīgu, jautājot sev: “Vai man ar to ir gana? Vai ar to pietiek, lai būtu laimīgs?”  Vai es tiešām esmu pietiekami laimīgs, vai ir citi cilvēki, kas jūtas vēl laimīgāki?

Uzdodot šādus pašjautājumus, es vairs nejūtos tik laimīgs, kāds varētu būt, ļaujoties situācijai, notikumiem, emocijām. Un tas ir vilšanās un neapmierinātības avots, jo man ir skumji, ka neesmu tik laimīgs, kā es varētu būt.

Kā nepaklupt un būt pietiekami laimīgam?

Mēs maldīgi domājam, ka laimīgam jājūtas visu laiku. Bet svarīgāk ir pieņemt esošo - ar pieņemošu attieksmi izjust savas emocijas (gan pozitīvas, gan negatīvas), tiekties pēc laimes un vairot savu labbūtību. Un izvairīties no spiediena, kas bieži rodas, salīdzinot sevi ar citiem. Ja Tu esi laimīgs, Tev nevajadzētu gribēt būt vēl laimīgākam!

Laimi meklējot noder un palīdz

• sevis pieņemšana,

• koncentrēšanās uz sevi, nevis salīdzināšana ar citiem,

• un pieticība.

Fokusējot skatu no ārpuses uz iekšpusi un tikai uz to, kas patiešām ir mūsu spēkos šobrīd. Jo laimīgs ir tas, kurš ir apmierināts ar tagadni, lai arī kāda tā būtu.

Kā koučings palīdz laimes meklējumos?

Sistēmiskais koučs var palīdzēt apzināties, kā laimes meklējumi ietekmē mūsu labsajūtu. Ar kouča nodarbībām iespējams iegūt skaidrību par to, kas patiešām rada prieku un apmierinājumu dzīvē, nevis pakļauties sabiedrības spiedienam būt "pastāvīgi laimīgam". Koučings palīdz ne tikai formulēt mērķus, bet arī pieņemt savu emociju daudzveidību un atrast līdzsvaru starp vēlmēm un realitāti.

*Amerikas Psihologu asociācijas pētījums Felicia Zerwas vadībā (1800 dalībnieki, trīs dažādos eksperimentos: ko viņi saprot ar laimi, kā viņi novērtē savu psiholoģisko labsajūtu un vai viņi cieš no depresijas simptomiem).