Taisnība vai harmonija? Psiholoģiskā noturība attiecībās - izvēle starp virsroku un laimi
Vai esi piedzīvojis brīdi, kad kāda situācija Tevi burtiski “uzvelk” - rodas spriedze, aizkaitinājums vai pat dusmas, un šķiet, ka vienīgais pareizais solis ir panākt savu - izskaidrot savu skatījumu un aizstāvēt savu nostāju neatkarīgi no sekām?
Atceries tādu situāciju un uzdod sev šos jautājumus:
Vai es pats varu šo situāciju ietekmēt? Ja jā, tad kā tieši es to varu darīt un vai šis ieguldījums (laiks, enerģija, emocijas) patiešām būtu tā vērts?
Ja atbilde ir nē, tad pareizais solis nav cīņa, bet mēģinājums pieņemt situāciju tādu, kāda tā ir.
Ikdienas komunikācija un iekšējā spriedze
Ikdienā mēs bez īpašas piepūles izsakām gandrīz 15 000 vārdu, un līdz ar to nepārtraukti sastopamies ar izvēli - kad runāt, kad aizstāvēt savu viedokli un kad tomēr apstāties, ļaujot lietām vienkārši būt. Īpaši jaunības maksimālisma laikā, ir dabiska vēlme aizstāvēt savu skatījumu, panākt taisnību un pierādīt, ka tieši mūsu redzējums ir pareizais. Ar gadiem šis spars bieži kļūst mierīgāks, un mēs vairs ne vienmēr steidzamies cīņā, lai gan dziļi sevī joprojām jūtam vajadzību aizstāvēt savus ideālus.
Attiecībās ar cilvēkiem, jo īpaši starp tādiem, kam ir rakstura atšķirības, palīdz vienkāršs, bet būtisks jautājums: “Vai Tu gribi panākt savu taisnību vai harmoniju?’’
Arī darbā ar klientiem nereti atklājas, ka komunikācijas nesaskaņas darbā vai mājās rada stresu, nogurdina cilvēkus un pakāpeniski rada spriedzes uzkrāšanos, kas vēlāk var detonēt un kļūt par kaut ko nopietnāku. Ārēji viss var šķist pieklājīgi un pat apmierinoši, bet iekšēji gruzd sajūta, ka otrs nesaprot, un rodas doma - cik skaidri man tas vēl jāsaka?
Mēs nevaram mainīt citus - tikai savu attieksmi
Ir skaidrs, ka nevar izmainīt katru savu kolēģi, priekšnieku vai ģimenes locekli. Mēs varam mainīt tikai savu attieksmi. Bet kā?
Pirmais solis šajā virzienā ir apzināties savas uzvedības motīvus - kas man šajā situācijā ir svarīgs, kādas vajadzības es aizstāvu, vai mani vada principialitāte un ideālisms. Ja šie motīvi ir spēcīgi, pieņemt apstākļus un citus cilvēkus tādus, kādi tie ir, kļūst grūtāk, jo šķiet, ka, piekāpjoties, mēs nododam paši sevi.
Un mūsos katrā ir arī elastīga daļa, kas spēj pieņemt otru ar visu viņa atšķirīgumu. Pasaule nav tikai melna vai balta, nav tikai nulle vai simts. Skatoties plašāk, mēs nezaudējam savus motīvus, bet padarām tos elastīgākus, ļaujot apmierināt savas vērtības un vienlaikus pieņemot to faktu, ka otrs cilvēks vienkārši ir tāds, kāds viņš ir, vai ka konkrētā situācija ir tāda, kāda tā ir.
Akceptējot šo realitāti, situācijas parasti atslābst, un iekšējā spriedze mazinās. Izlemjot otru vairāk “neaudzināt” un nepārveidot pēc sava prāta, mēs padarām savu ikdienu vieglāku, jo atbrīvojam fokusu un enerģiju tam, ko patiešām spējam ietekmēt.
Manā izpratnē harmonija vai laime ir tam cilvēkam, kurš spēj atrast līdzsvaru starp pielāgošanos un pretošanos, kurš nepadodas pārāk ātri, bet arī necīnās pārāk ilgi.
Jautājums - “Savu taisnību vai harmoniju?” - īstajā brīdī palīdz piebremzēt un izvērtēt: vai patiešām vēlos upurēt savu un citu mieru, lai par katru cenu pierādītu savu taisnību un panāktu savu, vai tomēr man svarīgāka ir harmonija attiecībās.
Harmonija sākas ar realitātes pieņemšanu
Tieši nosvērta pieņemšana ir viens no reziliences jeb psiholoģiskās noturības stūrakmeņiem.
Rezilience nozīmē spēju atgūties pēc satricinājumiem, saglabāt iekšējo elastību un atjaunot līdzsvaru arī tad, kad nespējam kontrolēt ārējos apstākļus.
Interesanti, ka šis jēdziens sākotnēji nāk no fizikas, kur tas apzīmēja materiāla spēju pēc deformācijas atgriezties sākotnējā formā. Psiholoģijā tas nenozīmē, ka cilvēks necieš vai nekad nepiedzīvo grūtības, bet gan spēju pēc spiediena atjaunot līdzsvaru - nevis kā akmenim, kas paliek ciets un neelastīgs, bet drīzāk kā priedei, kas vētrā lokās, bet nelūzt.
Psiholoģiskā noturība veidojas brīdī, kad Tu pārstāj mēģināt mainīt citus un sāc apzināti izvēlēties savu attieksmi, robežas un reakciju. Tieši tur rodas iekšējais līdzsvars, kas ļauj būt attiecībās bez pastāvīgas spriedzes. Esmu sistēmiskais koučs Doloresa Volkopa un ja jūti, ka Tev nepieciešama saruna - uzraksti.
Ko es varu kontrolēt? Tikai sevi un savas personīgās robežas - un tas ir vairāk, nekā Tev šķiet
Ir brīži, kad pamani - lielākā daļa iekšējā nemiera nerodas no paša notikuma, bet no nozīmes, ko tam piešķir. To veido Tavas domas, pieņēmumi un mēģinājumi izskaidrot, kāpēc otrs rīkojies tieši tā, ne citādi.
Mēs bieži dzīvojam ar klusu pārliecību, ka miers iestāsies tad, kad citi kļūs saprotošāki, pieejamāki, konsekventāki vai vienkārši - citādi. Tāpēc gaidām atbildes, paskaidrojumus un reakcijas. Iekšēji pielāgojamies, cerot, ka tas kaut ko izlīdzinās.
Mēģinājums kontrolēt nekontrolējamo
Bieži vien tas, ko mēs uzskatām par attiecību sarežģītību, patiesībā ir nogurums no pastāvīgas pielāgošanās citiem. Nogurums no mēģinājumiem paredzēt. Nogurums no vēlmes neizjaukt. Nogurums no iekšējās spriedzes, kas rodas, kad nezinām vai drīkstam palikt pie sevis.
Šis mehānisms īpaši spilgti atklājas darba vidē, piemēram, sapulcē Tu izsaki ideju, pie kuras esi nemitīgi strādājis, taču Tavs kolēģis to noraida ar īsu, skeptisku komentāru. Telpa kļūst saspringta un Tu iekšēji sāc sevi analizēt - vai izklausījos nepārliecinoši? Vai arī nepietiekami sagatavojos - varbūt vispār nevajadzēja runāt?
Taču tajā brīdī realitāte ir vienkārša - otrs cilvēks izteica savu skatījumu. Tu vari izvēlēties precizēt domu vai atstāt to kā ir, bet Tu nevari kontrolēt viņa reakciju - Tu vari kontrolēt tikai to, kā tas ietekmē Tavu pašvērtējumu.
Kādā brīdī kļūst skaidrs, ka kontrole pār citiem cilvēkiem nekad nav bijusi reāla. Tā bija vien stratēģija, kā mēģināt justies drošāk pasaulē, kas ne vienmēr ir ērta vai paredzama.
Klusā robeža, kas neko nepaskaidro
Robežas bieži tiek pārprastas kā skaļi paziņojumi vai skaidri formulēti noteikumi, taču praksē visdziļākās robežas ir tās, kuras nav jāaizstāv ar vārdiem.
Tā ir atturēšanās no liekas reakcijas, tā ir spēja nepaskaidrot sevi tad, kad tas nav nepieciešams. Tā ir izvēle neiesaistīties sarunās, kurās Tu jau zini, ka atkal nāksies sevi ierobežot.
Arī profesionālajā vidē tas var nozīmēt pavisam konkrētu rīcību. Ja kolēģis regulāri kavē termiņus, Tu vari vai nu pārņemt viņa atbildību un klusi glābt situāciju, vai arī skaidri definēt savas robežas - vienojies par termiņu, atgādini par to un nepieņem citu pienākumus. Tas nav konflikts, bet struktūra. Tu nevari kontrolēt viņa darba stilu, Tu vari kontrolēt tikai to, cik daudz tas ietekmē Tevi un Tavu stabilitāti.
Kad Tu pārstāj uzreiz reaģēt uz katru skatienu, komentāru vai klusēšanu, Tu pamani, cik daudz enerģijas līdz šim tika iztērēts ārpusē - mēģinot saprast, labot vai darīt to, kas patiesībā Tev nebūtu jādara.
Par varu, ko mēs atdodam nepamanot
Citi cilvēki sāk mūs ietekmēt nevis tāpēc, ka viņiem būtu reāla vara pār mums, bet tāpēc, ka mēs paši viņiem to piešķiram - bieži cerībā, ka tas palīdzēs saglabāt līdzsvaru un apmierinās visus. Mēs gaidām, ka viņi rīkosies nobrieduši, spēs sevi paskaidrot un būs konsekventi.
Un, kad tas nenotiek, vilšanās rodas ne tikai par viņiem, bet arī par sevi. Mēs sākam sev jautāt: vai esmu pārāk prasīgs? Vai esmu pārāk jūtīgs?
Ne katrs cilvēks spēj izprast tās dziļās iekšējās telpas, kurās mēs dzīvojam ik dienu. Brīdī, kad pārstāj gaidīt no otra to, ko viņš nespēj Tev dot, Tu atgūsti spēju atgriezties pie sevis - bez rūgtuma, bez cīņas un bez vajadzības kaut ko pierādīt.
Kontrole, kas patiesībā ir izvēle
Vienīgais, ko Tu vari kontrolēt, ir tas
kur Tu ieguldi savu enerģiju,
kam Tu atbildi un kam nē,
kam Tu ļauj sevi ietekmēt,
un kam Tu vienkārši ļauj būt.
Šī attieksme nav vienaldzība, pilnīgi pretēji - tas ir briedums, kurā Tu vairs nemēģini pārvaldīt pasauli, bet mācies tajā dzīvot, paliekot kontaktā tikai ar sevi. Jo mazāk Tu centies kontrolēt citus, jo vairāk viss kļūst skaidrs - ne tāpēc, ka citi mainās, bet tāpēc, ka Tu pats vairāk nepazūdi. Un tieši šī klusā, nelielā darbība ir visstiprākā robeža, kādu iespējams novilkt.
Ja pamani, ka pārlieku bieži mēģini saprast, pielāgoties vai noturēt līdzsvaru attiecībās, kurās daudz kas nav Tavā kontrolē, atceries - Tev nav jāuzņemas citu cilvēku reakcijas, izvēles vai emocionālie procesi.
Iekšējais miers sākas brīdī, kad Tu atgriezies pie savām robežām, savas atbildības un savas ietekmes lauka.
Es, spēka un sistēmiskais koučs Doloresa Volkopa, savā darbā palīdzu cilvēkiem atšķirt, kas patiešām ir viņu ietekmē, atgūt iekšējo stabilitāti un veidot attiecības ar sevi un citiem, kurās nav jāzaudē sevi.
Pieci soļi, kā atrast motivāciju ikdienā un mainīt ieradumus - Tu esi spēcīgāks nekā domā
“Nu, tagad gan!” – cik reizes esam sev apsolījuši pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, bet drīz vien atgriezušies vecajos ieradumos?
Iedomājies, ka šoreiz esi atradis iekšēju un ilgstošu motivāciju. Gada sākums, gavēnis, dzimšanas diena vai kas cits - Tev ir apnicis ikdienas ritms un gribas tajā ko mainīt. Sākotnēji motivācija ir augsta, bet pēc kāda laika šis spēks, kā jau ierasts, izgaist. Ko es daru nepareizi?
Tu zini ko darīt, bet kāpēc to nedari?
Bieži vien mums netrūkst zināšanu: mēs lieliski zinām, ko vajadzētu darīt, bet nezinām kā. Jāatrod metode, kā šos labos nodomus pārvērst konkrētā rīcībā un beidzot praktizēt (plānošana un pašdisciplīna).
Lielākā problēma, atsakoties no sliktiem ieradumiem, ir nepietiekams gribasspēks. Lēmums mainīt uzvedību nav pietiekams, turklāt motivācija mēdz būt neparedzams fenomens un tā var Tev zust.
Ir daudz pozitīvu psiholoģijas pētījumu par pašdisciplīnu, kas rāda, ka tā ir ierobežots resurss, tāpēc ļoti svarīgas ir motivāciju veicinošas stratēģijas, kas būtu atbalsts brīžos, kad būs zudis fokuss (Ebbe Lavendt, 2013).
Cīņa pret ieradumu domāšanu
Viens no galvenajām stratēģijām ir: pārmaiņas izdodas vieglāk, ja tās balsta cilvēka reālajos paradumos un motivācijā, nevis cenšas tos lauzt. Cilvēki ir atšķirīgi, un katru motivē citi faktori, tāpēc svarīgi iepriekš apzināt tipiskās situācijas, kurās pārmaiņas visbiežāk neizdodas, un sagatavot stratēģijas, kā ar to tikt galā.
Ir divi nozīmīgi faktori, kurus nevajadzētu novērtēt par zemu - ieradumi un gribasspēks. Pat ļoti stipra griba bieži piekāpjas ieradumu priekšā. Piemēram, ja vēlies ēst vairāk dārzeņu, tas būs grūti īstenojams, ja ledusskapī ir tikai kotletes un kečups. Vai arī, ja skatoties televizoru, roka automātiski stiepjas pēc čipsu pakas. Šādi, nereti neapzināti ieradumi ir jāatpazīst un mērķtiecīgi jāmaina.
Iespējams, ka tiešām būs grūti
Mūsu “iekšējais sliņķis” automātiski virza mūs uz vieglākajiem (un nereti mazāk veselīgajiem) lēmumiem. Aukstā, tumšā ziemas rītā tas pārliecina palikt zem siltās segas. Gultā ir silti un mājīgi, savukārt aukstā grīda un dzestrā rīta gaiss nemaz nevilina celties.
Kontrasts ir pārāk liels, tāpēc ērtības ņem virsroku. Ja vēlies ēst veselīgāk, makaroni ar krēmīgu šķiņķa-krējuma mērci un parmezānu šķiet daudz vilinošāki nekā lapu salāti ar dažiem kukurūzas graudiem. Lai izvēle nosvērtos par labu veselīgākai alternatīvai, tai jābūt vai nu gardākai, vai vienkāršākai.
Svarīgi saprast arī to, ka motivācija veselīgam dzīvesveidam bieži rodas tieši darbības procesā. Tas nozīmē - dažkārt vienkārši jāaiziet uz sporta zāli, pat ja iedvesmas nav. Kad esi jau tur, motivācija nereti parādās pati un padara treniņu vieglāku. Cilvēki, kuri no rīta mostas ar spontānu vēlmi taisīt presītes un grauzt burkānus, diemžēl ir retums.
“Dažkārt impulss rodas vēlāk. Tāpēc nevajadzētu savus centienus padarīt atkarīgus no iedvesmas,” saka Lavendts. Viņš iesaka novirzīt uzmanību no grūtā uzdevuma un pievienot tam patīkamu elementu - piemēram, treniņa laikā klausīties mūziku vai veselīgu ēdienu padarīt pēc iespējas garšīgāku. Iespēja pārvarēt vecos ieradumus, kāri un citus šķēršļus lielā mērā ir atkarīga no iepriekšējas plānošanas un sagatavošanās.
Tik daudz, cik vien iespējams
Pozitīvās psiholoģijas pētījumi ir identificējuši vairākus konkrētus motivācijas avotus: vērtības, vēlmes, pienākuma sajūtu, apbalvojumus, citus cilvēkus un vidi. Tie ir tikai daži no veidiem, kā cilvēks var sevi motivēt. Jo vairāk dažādu motivācijas avotu tiek iesaistīti, jo lielāka iespēja sasniegt izvirzīto mērķi.
5 soļi, lai to panāktu:
1. solis - nosaki virzienu un mērķi
Skaidri formulē mērķi, ko Tu vēlies sasniegt (bez negatīva formulējuma).
Formulējot mērķi, izkāp no “autopilota” režīma un apzināti izvēlies jaunu virzienu. Kuru dzīves jomu esi tik ļoti atstājis novārtā, ka tagad jūti gatavību rīkoties? Izredzes sasniegt mērķi ir lielākas, ja motivācija nāk no iekšienes. Ja pārmaiņas galvenokārt vēlas darba devējs vai ģimenes loceklis, dzinējspēks ātrāk izsīkst. Mērķim jābūt reālistiskam, jāatbilst Tavām vajadzībām un ideālā gadījumā jābalstās Tavās vērtībās.**
2. solis - atklāj sliktos ieradumus
Kad mērķis ir noteikts, svarīgi izvērtēt savu pašreizējo uzvedību. Kuri ieradumi traucē virzīties uz priekšu? Varbūt katru rītu pa ceļam uz darbu iegādājies saldu bulciņu vai atsakies no treniņa, kad kalendārs kļūst pārpildīts. Nemēģini mainīt visu uzreiz - sāc ar būtiskāko šķērsli. Iespējams, palīdzēs veselīgas brokastis pirms iziešanas no mājām vai iepriekš rezervēts un apmaksāts treniņš, ko vairs nevar tik viegli atcelt.
Smadzenes ir plastiskas, kas nozīmē, ka ieradumus var pārveidot pakāpeniski. Ar katru atkārtojumu jaunā rīcība nostiprinās, līdz kļūst dabiska un viegla.
3. solis - izvēlies vidi
Pie lielveikalu kasēm kārdinošie saldumi vienmēr ir acu priekšā - un tas nav nejauši. Ikdiena ir pilna ar vilinājumiem, kas apgrūtina virzību uz mērķiem. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties vidi, kas atbalsta Tavas ieceres. Iespējams, regulāra grupas nodarbība būs labāks pamats rezultātam nekā treniņš vienatnē - kopā nepieciešama mazāka paškontrole, un vide palīdz noturēties uz kursa.
Sakārto savu ikdienu tā, lai veselīgas izvēles būtu visvieglākās. Ieguldi labā velosipēdā un atsakies no auto, iznes televizoru no guļamistabas vai vienkārši nepērc neveselīgas uzkodas - veido vidi, kas palīdz Tev sasniegt mērķi. Līdzīgi ir arī biznesā: meklē līdzīgi domājošos.
4. solis - citu atbalsts
Attiecības var kļūt par spēcīgu virzītājspēku jaunai uzvedībai. Mēs neapzināti pārņemam apkārtējo cilvēku paradumus, un veselīgs dzīvesveids mēdz būt “lipīgs”. Ja kāds ģimenē regulāri noskrien piecus kilometrus, bieži rodas vēlme izdarīt to pašu. Savukārt, ja citi ēd kūku, arī tu, visticamāk, paņemsi gabaliņu. Tas nenozīmē, ka jāizvairās no cilvēkiem ar mazāk veselīgiem ieradumiem, taču jaunā paraduma sākumposmā var būt noderīgi vairāk orientēties uz pozitīviem piemēriem.
5. solis - ieplāno neveiksmes
Neviena stratēģija vai motivācija nespēj pilnībā novērst kritienus. Uzvedību varam kontrolēt tikai tik ilgi, kamēr rīkojamies apzināti; neuzmanības vai spēcīgu emociju brīžos viegli atgriežamies pie ierastajiem, ērtajiem modeļiem. Tāpēc svarīgi pievērst uzmanību jau paveiktajiem soļiem, lai cik mazi tie būtu. Vienkārši atgriezies ceļā un turpini no vietas, kur apstājies.
** Ja jūti, ka motivācija mainīt ieradumus ātri izsīkst vai pārmaiņas ir grūti noturēt ikdienā, atceries - Tev tas nav jādara vienam. Pārmaiņas kļūst reālas un ilgtspējīgas tad, kad tās balstās Tavās patiesajās vērtībās, vajadzībās un dzīves situācijā.
Es, sistēmiskais koučs Doloresa Volkopa, savā darbā palīdzu cilvēkiem konkretizēt mērķus, sakārtot iekšējo motivāciju un izveidot personīgu, reāli īstenojamu pārmaiņu ceļu.
Ja jūti, ka ir īstais brīdis sākt, sazinies ar mani - kopā izveidosim skaidru un Tev piemērotu pārmaiņu plānu.
Avoti
Lavendt, E. (2013). Positive psychology
Komandas koučings kā neaizstājams instruments savstarpējās komunikācijas līkločos: atslēga uz veiksmīgu komandu darbu
Komanda ir process un nekad nebūs tā, ka visi komandas dalībnieki ir ideāli vienlaicīgi. Ikviens no mums ir piedzīvojis dažādas komandas fāzes un dažādības personībās. Komandas dalībnieki ir kā sāls un pipari - atšķirīgi, bet vienlīdz svarīgi, un visi kopā padara komandu darbu daudzveidīgāku. Tomēr, lai šī dažādība būtu efektīva un rezultatīva, tai nepieciešama vadība un atbalsts, ko sniedz komandas koučings*.
Kāpēc komandas koučings ir svarīgs mūsdienu darba vidē?
Mūsdienās darba vide kļūst arvien dinamiskāka, un komandas strādā dažādos apstākļos – attālināti, hibrīdformātā vai globālās komandās. Tāpēc ir būtiski veicināt ne tikai individuālo darbinieku attīstību, bet arī spēju sadarboties kā vienotam veselumam.
Komanda, kurā ir dažādi cilvēki ar atšķirīgām personībām, pieredzi un prasmēm, ir kā dzīvs organisms ar daudzām šūnām, kas veido kopēju veselumu. Dažādība sniedz iespēju pievērsties problēmām no dažādiem skatupunktiem un atrast inovatīvus risinājumus. Personības, no otras puses, nodrošina komandu ar dažādām spējām, kas papildina viena otru.
Lai gan komandas mērķi vienmēr ir svarīgi, dažkārt dažādība un atšķirīgās personības var radīt konfliktējošus mērķus un neskaidras robežas. Šeit noder komandas koučings, kas palīdz precizēt kopējos mērķus un noteikt skaidras robežas, kā arī veicina sapratni un līdzsvaru starp dažādajām personībām.
Efektīva komunikācija ir pamats veiksmīgai komandai. Komandas koučings palīdz veidot atvērtu un uzticības pilnu komunikācijas vidi, kurā ikviens var brīvi paust savas domas un idejas, nebaidoties no negatīvas atsauksmes vai konflikta. Turklāt koučings var nodrošināt arī komunikācijas prasmju apguvi, lai uzlabotu savstarpējo sapratni un sadarbību. Komandas darbs nav statisks process. Tas prasa elastību, spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un attīstīties kopā ar komandu. Komandas koučings palīdz stiprināt komandas elastību, veicinot atvērtību jaunām idejām, risinājumiem un pielāgošanos mainīgajiem darba apstākļiem.
Koučinga loma komandas attīstībā
Lai komanda sasniegtu maksimālo potenciālu, svarīgi regulāri novērtēt tās attīstības stadiju un attiecīgi pielāgot pieeju.
Komandas koučings kā instruments izaugsmei
Komandas koučings ir būtisks instruments, kas var palīdzēt komandai attīstīties, uzlabot sadarbību un sasniegt kopējos mērķus. Šeit ir daži iemesli, kāpēc komandas koučings ir noderīgs:
Attīstīt komandas potenciālu: koučings palīdz atklāt un izmantot katra komandas locekļa spējas un potenciālu. Koučs var palīdzēt identificēt stiprās un vājās puses katrā indivīdā un kopā izstrādāt plānu, lai attīstītu nepieciešamās prasmes un kompetences.
Uzlabot sadarbību un komunikāciju: koučings var veicināt labākas savstarpējās attiecības un efektīvāku komunikāciju komandā. Izmantojot dažādas koučinga metodes, komandas locekļi var apgūt efektīvas komunikācijas prasmes, konfliktu risināšanas tehnikas un sadarbības stratēģijas.
Stimulēt mērķtiecību un motivāciju: koučings palīdz komandai noskaidrot un formulēt savus mērķus, kā arī izveidot plānu to sasniegšanai. Ar kouča atbalstu komandas locekļi var izstrādāt konkrētus un sasniedzamus mērķus, kas stimulē viņu motivāciju un veicina pozitīvu attieksmi pret darbu.
Palielināt izturību un elastīgumu: koučings var palīdzēt komandai attīstīt izturību un pielāgošanās spējas, lai tiktu galā ar sarežģītām situācijām un pārmaiņām. Koučs var dot padomus par stresa vadību, koncentrēšanos uz risinājumu meklēšanu un elastīgu domāšanu.
Veicināt atvērtu un uzticīgu vidi: koučings var palīdzēt izveidot atvērtu un uzticīgu vidi komandā, kurā katrs loceklis jūtas brīvi paust savas domas, bažas un viedokļus. Tas veicina atvērtu dialogu, kas ir būtisks efektīvas sadarbības un inovācijas veicināšanai.
Kā koučs palīdz komandai pārvarēt izaicinājumus?
Komandas koučs darbojas kā neitrāls atbalsta punkts, kas palīdz komandai:
✔ Izprast un risināt iekšējos konfliktus.
✔ Izveidot skaidru un strukturētu darba organizāciju.
✔ Ievērot kopīgi nospraustus mērķus un vērtības.
Komandas koučings palīdz komandām būt organizētākām, motivētākām un efektīvāk sadarboties ilgtermiņā.
Kopumā komandas koučings ir efektīvs veids, kā veicināt komandas attīstību, uzlabot sadarbību un sasniegt kopīgos mērķus, nodrošinot individuālu un kolektīvo izaugsmi un veiksmīgu rezultātu sasniegšanu. Ja vēlies uzlabot savas komandas darbu, veicināt saliedētību un attīstīt līderības prasmes, komandas koučings var būt tieši tas, kas nepieciešams Tavai organizācijai!
*koučings kā spējraisība, t.i., veicināt spējas un stiprās puses; komandas attīstīšana. Kouča uzdevums - ar piemērotākajām metodēm virzīt komandu biznesa mērķu sasniegšanai, esot neitrālā pozīcijā, ārpus komandas. Ierasti komandas koučings ir process, kas regulāri jāturpina.
Vai mūsdienās vēl vajadzīgs koučs, ja ir mākslīgais intelekts?
Nenoliedzami, mākslīgais intelekts arvien mērķtiecīgāk nonāk mūsu darba vidē un arī personīgajā dzīvē. Pēc sākotnējās intereses (vai skepses) izkristalizējas jau praktiskākas priekšrocības, un arī pats instruments kļūst arvien pielietojamāks. Patiesi, arī koučingā (atkarībā no tēmas), mentālās veselības tēmās, kā arī praktiskās psiholoģijas jomā var ļoti efektīvi izmantot mākslīgo intelektu (MI), saņemot vērtīgus ieteikumus un risinājumus.
Bet kā paliek ar koučiem un citiem profesionāļiem? Vai mēs nevienam vairs nebūsim noderīgi?
Lai gan MI piedāvā automatizētus ieteikumus un strukturētus risinājumus, cilvēks kā koučs sniedz neaizstājamu emocionālo inteliģenci, empātiju un pielāgotu atbalstu, kas ir būtiski efektīvai personīgajai izaugsmei.
Kāpēc mākslīgais intelekts nespēj pilnībā aizstāt kouču?
Esmu apkopojusi pāris svarīgus ieguvumus, kāpēc (kaut vai papildus MI) ir vērtīgi izvēlēties sadarboties ar kouču - cilvēku:
Koučs kā cilvēks spēj atpazīt emocijas, izrādīt empātiju un kopumā radīt saikni ar savu klientu - tas ir ļoti svarīgi, ka vari uzticēt savas domas un emocijas! Un koučs spēj arī reaģēt uz to, kas netiek pateikts vai uzrakstīts. Profesionālam koučam - cilvēkam, piemīt emocionālā inteliģence un empātija.
Kā cilvēki mēs visi esam sociālas būtnes – cits intensīvāk, cits mazāk intensīvi, bez savstarpējām attiecībām dažādos griezumos neiztikt. Koučs veido uzticības pilnas attiecības, kas bieži vien ir procesa panākumu atslēga! MI spēj dot informāciju, bet ne personisko saikni.
Koučs - cilvēks spēj pielāgoties klienta vajadzībām un personībai – un mēs katrs esam tik dažādi! Katrs cilvēks ir unikāls, un koučs pielāgo savas metodes un savu darba veidu, lai sadarbība būtu efektīva un atbilstoša tieši individuālajiem izaicinājumiem.
Mūs iedvesmo citu cilvēku personīgie stāsti, pieredze un situācijas. Pat, ja to spējam izlasīt vai uzzināt paši (arī izmantojot MI), tikai tiešā saskarsmē koučs iedrošina, arī motivē un atbalsta gūt virzību un sasniegt savus mērķus.
Kouča - cilvēka pamatdarbs ir jautāt, aktīvi klausīties un padziļināt izpratni par detaļām - no visām pusēm. Un vienlaikus koučs spēj sniegt atgriezenisko saiti “šeit un tagad” - tikai koučs-cilvēks ir spējīgs dinamiski pielāgoties klientam un tādējādi radīt unikālu un efektīvu sesiju.
Kad klienta situācija jau ir izaicinoša vai samudžināta, koučs - cilvēks ir ne tikai profesionāls atbalsts, bet arī emocionāli saprotošs sarunas partneris - un tas ir būtiski!
Mākslīgais intelekts spēj sniegt efektīvus rīkus un tehnoloģiskus risinājumus, taču tas neaizvietos kouča emocionālo intelektu, empātiju un spēju pielāgoties klienta unikālajām vajadzībām.
MI spēj sniegt daudz informācijas, spēj automatizēt uzdevumus, tomēr koučs - cilvēks ir neaizstājams, jo ir saiknē ar savu klientu, pauž emocionālo inteliģenci un spēj pielāgoties katra klienta individuālajām vajadzībām.
Ceļš uz laimi: Kā izvairīties no pārmērīga spiediena būt laimīgam
Nav šaubu, ka vienmēr cilvēki ir sev jautājuši, kā nodzīvot laimīgu dzīvi un arī centušies rast metodes un līdzekļus savas laimes sasniegšanai. Jau sengrieķu filozofs Epikūrs apgalvoja, ka “tāpēc ir svarīgi visu savu degsmi veltīt tam, kas palīdzēs sasniegt laimi; Jo, ja mums tā ir, mums ir viss, bet, ja mums tā trūkst, mēs darīsim visu, lai to padarītu par savu."
Cauri gadu desmitiem un simtiem tiekšanās uz laimi ir pat daudzu nāciju likuma sastāvdaļa (ASV, Vācija) vai mēraukla (laimes indekss). Laimīgas dzīves vadīšana ir saistīta brīvu personības attīstību, nepārkāpjot citu cilvēku tiesības.
Spiediens būt laimīgam
Laime ir laime, - vai tiešām laimes meklējumi patiesi var būt negatīvi un pārmērīgi?
Bet bieži ir tā, ka aizvien vairāk kādā tēmā iedziļinoties, gribas ignorēt visu pārējo – tas ir kā tunelis, kurā ar laiku kļūst pat pārāk tumšs. Tāpēc psihologi* arvien vairāk pēta, vai nav tā, ka laimes meklējumi paši par sevi palielina stresu un spiedienu, un tāpēc, iespējams, padara cilvēkus nelaimīgākus.
Tiekšanās pēc laimes un rūpes par to ir divas dažādas lietas. Ja izvirzi sev mērķi būt laimīgam, tas nepadara Tevi nelaimīgu, bet pārāk daudz domājot par laimi, tas pasliktina psiholoģisko labsajūtu. Tātad tie, kuri daudz uztraucas par savu laimes līmeni, ir ievērojami mazāk apmierināti ar savu dzīvi.
Laimes blaknes
Laimes meklējumos var patiešām nonākt līdz “pārāk daudz” pakāpei, kas rodas veidojot sevī ieradumu, pārliecināties un pārbaudīt savas laimes sajūtas. Piemēram, kādā brīnišķīgā situācijā, Tu ātri vien vari sevi padarīt nelaimīgu, jautājot sev: “Vai man ar to ir gana? Vai ar to pietiek, lai būtu laimīgs?” Vai es tiešām esmu pietiekami laimīgs, vai ir citi cilvēki, kas jūtas vēl laimīgāki?
Uzdodot šādus pašjautājumus, es vairs nejūtos tik laimīgs, kāds varētu būt, ļaujoties situācijai, notikumiem, emocijām. Un tas ir vilšanās un neapmierinātības avots, jo man ir skumji, ka neesmu tik laimīgs, kā es varētu būt.
Kā nepaklupt un būt pietiekami laimīgam?
Mēs maldīgi domājam, ka laimīgam jājūtas visu laiku. Bet svarīgāk ir pieņemt esošo - ar pieņemošu attieksmi izjust savas emocijas (gan pozitīvas, gan negatīvas), tiekties pēc laimes un vairot savu labbūtību. Un izvairīties no spiediena, kas bieži rodas, salīdzinot sevi ar citiem. Ja Tu esi laimīgs, Tev nevajadzētu gribēt būt vēl laimīgākam!
Laimi meklējot noder un palīdz
sevis pieņemšana,
koncentrēšanās uz sevi, nevis salīdzināšana ar citiem,
un pieticība.
Fokusējot skatu no ārpuses uz iekšpusi un tikai uz to, kas patiešām ir mūsu spēkos šobrīd. Jo laimīgs ir tas, kurš ir apmierināts ar tagadni, lai arī kāda tā būtu.
Kā koučings palīdz laimes meklējumos?
Sistēmiskais koučs var palīdzēt apzināties, kā laimes meklējumi ietekmē mūsu labsajūtu. Ar kouča nodarbībām iespējams iegūt skaidrību par to, kas patiešām rada prieku un apmierinājumu dzīvē, nevis pakļauties sabiedrības spiedienam būt "pastāvīgi laimīgam". Koučings palīdz ne tikai formulēt mērķus, bet arī pieņemt savu emociju daudzveidību un atrast līdzsvaru starp vēlmēm un realitāti.
*Amerikas Psihologu asociācijas pētījums Felicia Zerwas vadībā (1800 dalībnieki, trīs dažādos eksperimentos: ko viņi saprot ar laimi, kā viņi novērtē savu psiholoģisko labsajūtu un vai viņi cieš no depresijas simptomiem).
Dzīves jēga – kā to apjaust, un vai tā mainās?
Ko Tu vēlies patiesībā?
Iespējams, ka ik pa laikam uzdod sev jautājumu: "Ko es patiesībā vēlos?" un arī zini, ka atbildēt uz to sev nav tik vienkārši. Un, sākot prātot, ko patiešām gribi, nonāc pie pārdomām par dzīves jēgu.
Mēs parasti zinām, ko nevēlamies. Jo īpaši, pavisam vienkāršās ikdienas tēmās – nepatīk karstums, nepatīk auksta ziema, gribas izlaist tikšanos ar draugiem, tā vietā mierīgi mājās atpūsties. Bet vai tas bija pareizs lēmums, jo varbūt gribas visu?
Interesanti, ka, ja mēs zinām, ko negribam, rūpīgi padomājot, mēs varam izlobīt arī "ko mēs gribam".
Pamēģini:
- Uz lapas kreisajā kolonnā pieraksti lietas, kuras negribi, kas nepatīk un ko nevēlies: piemēram, man nepatīk garlaikoties; man nepatīk, ja kāds kavējas, negribu braukt ar sabiedrisko transportu uz darbu, utt. – saraksts var būt bezgalīgs.
- Un lapas labajā pusē ieraksti precīzus pretstatus. Minētajā piemērā - man patīk izklaidēties (minot konkrētāk, kā); man patīk punktualitāte; man patīk uz darbu braukt ar rolleri vai riteni…
Tagad Tu spēcīgāk būsi definējis to, ko vēlies, pie tam aizvien papildinot šo sarakstu, nostiprini sevī apziņu par to, kas Tev tiešām ir svarīgi. Šie “vēlos/gribu/patīk” kalpo kā mazas bākas, kā mazi starpmērķi Tavā ceļā.
Ir svarīgi pieturēties pie tā, par ko esi pārliecināts, un kas saskan ar Tavām vērtībām.
Dzīves jēga mainās līdz ar tās uzdevumiem
Lai arī bieži vien mēs vēlamies, lai dzīves jēga būtu nemainīgs lielums, tas patiesībā mainās, tādēļ iesaku paraudzīties uz to savādāk:
Tas, ko Tu vēlies no dzīves un pati dzīves jēga ir kā saknes, kas ir pietiekami dziļas, lai tad, kad parādās šķēršļi, rodas neparedzētas situācijas, motivācijas zudums, arī notikumi (pozitīvi vai negatīvi), tās Tevi noturētu un arī pielāgotos. Tu veidojies un dzīves jēga pielāgojas jauniem apstākļiem un uzdevumiem, tuvinot Tevi tam, ko vēlies no dzīves.
Jo patiesībā Tu zini, ko vēlies, atliek tik elastīgi to pielāgot neparedzamai dzīves daļai (un tādi neparedzamie notikumi jau ir un būs!)
Ja esi pārdomās par savas dzīves jēgu vai saviem pazudušajiem mērķiem; ja Tevi nomāc dzīves šķēršļi un zudusi motivācija to pārvarēšanai, sistēmiskais koučs var palīdzēt. Mērķtiecīgi un ar redzējumu no citu skatupunkta es kā sistēmiskais koučs atbalstīšu Tevi izvētīt līdzšinējos sapņus un mērķus, tā, lai jaunie ir tā vērti un atbilstīgi Tavai dzīves jēgai.
Sistēmiskais koučings piedāvā holistisku pieeju, lai apzinātos savas dzīves jēgu un pielāgotu mērķus saskaņā ar to.
Sistēmiskā kouča nodarbības ir veids, kā mērķtiecīgi analizēt un pārdomāt savus sapņus, lai atklātu, kas Tev patiešām ir svarīgi, un palīdzētu atgriezties pie tā, kas Tevi aizrauj. Koučings var būt vērtīgs atbalsts, lai, raugoties no dažādiem skatpunktiem, atkal rastu virzienu dzīvē.
Komandas komunikācija: Kā to uzlabot un veidot atvērtu un saskaņotu darba vidi
Efektīva komunikācija ir pamats veiksmīgam komandas darbam.
Patiesa, atvērta un laba komandas komunikācija uzņēmumā veicina:
Kāpēc bieži komunikācija pieklibo?
Ja kopumā komandā ir sūdzības par:
- nevienlīdzīgu darba sadalījumu vai darbu atkārtošanos/ dublēšanos
- sliktu darbu plānošanu
- nepietiekamiem rezultātiem
- sliktu atgriezenisko saiti no klientiem vai sadarbības partneriem
- stresa pilna darba vidi
- zemu kolēģu iesaistes līmeni,
... ir laiks restartēt un uzlabot savstarpējo komunikāciju.
Īsas, praktiskas un mums visiem noderīgas dzīves patiesības
Dažkārt vienkārši ieteikumi vai padomi spēj mainīt mūsu dzīvi.
Jautājumi sev 5 dažādās dzīves situācijās
Ja sociālie mediju lietošana tevī izraisa nepatīkamu spiedienu vai veicina iekšējo neapmierinātību, vai pat nedrošības sajūtu, katru reizi, kad vēlies atvērt Instagram, Facebook, citus saziņas kanālus, uzdod sev jautājumu:
- Kāpēc es te esmu?
- Ko tieši es te vēlos?
Bailes ir slikts padomdevējs un slikts pavadonis. Neļaujies tām, bet uzdod sev jautājumu:Vai tas, no kā es baidos, ir patiesība, vai tie ir fakti?
- Vai problēma patiešām ir problēma?
- Un kā būtu, ja beigās viss tomēr būs labi?
Neviens no mums nespēj lasīt citu domas, tāpēc vienmēr daudz labāka komunikācija, ja paudīsi savas vajadzības (atceroties, ka tikpat liela nozīme ir toņkārtai):
- Kādas ir manas vajadzības?
- Kas ir tas, ko es vēlētos no otra un ko otrs man var dot?
Īpaši, ja esi tendēts uz perfekcionismu, ir vērts daudz vairāk ieskatīties sevī –
- Kas es esmu, kad nav neviens cits?
- Kā es ar sevi iepazīstinātu, neminot savu nodarbošanos vai to ko daru (neminot amatu, lomu - mamma, sieva, utml.)?
- Ko es par sevi domāju un kāds esmu, neatkarīgi no citu uzmanības un novērtējuma?
Ja esi iestrēdzis savās emocijās kā slazdā (piemēram, šaubās, pašpārmetumos, nedrošībā, uztraukumā vai citās emocijās), uzdod sev jautājumu:
- Vai tā ir sajūta, vai realitāte?
- Ja šī sajūta dotu kādu labumu, kas tas būtu?
- Kurās dzīves situācijās šīs emocijas, šī problēma man neparādās? Un ko tad es daru?
Kas mums traucē dzīvot labu, kvalitatīvu un laimīgu dzīvi? 2. daļa
Vai Tev citi liekas laimīgāki nekā tu?
Vai Tev liekas, ka viņiem viss izdodas veiksmīgāk nekā Tev?
Vai varbūt jau sen klusībā ilgojies pēc kaut kā, kas Tavu dzīvi izmainītu, bet nezini, kas tas varētu būt? Un kaut arī zini, kādus mērķus vēlies sasniegt, kaut kas ik pa laikam bremzē?
Šis ir turpinājums raksta pirmajai daļai, kurā atklāsim atlikušos šķēršļus jeb bremzētājus, kas mūs attur no apmierinātas un laimīgas dzīves uztveres.
Bail kļūdīties
Bieži vien bremzētājs ir mūsu pašu bailes kļūdīties, tomēr tādejādi mēs paliekam turpat uz vietas un nekas nemainās (kamēr pasaule & notikumi rit savu gaitu). Mēs uztveram kļūdas kā izgāšanos un sākam sevi pārlieku šaustīt. Vērtīgāk ir mācīties no kļūdām, izanalizēt, lai tās neatkārtotu, un būt gatavam augt un pašattīstīties.
Vienpatība
Vai tev ir laiks, kurā esi pilnīgi viens pats un tev nav garlaicīgi, un kurā tu jūties pat komfortabli? Nereti mēs neko ilgi tādu vienpatību neizturam, jo baidāmies no nepatīkamajām izjūtām vai šaubām, kas tad piezogas. Tomēr arī šīm emocijām ir sava nozīme un jēga. Saprotot to, kas mani attur, es varu mācīties tikt ar to galā. Tādēļ tāds vientulīgais laika brīdis, kaut arī nepatīkams, ir laba augsne, ja esmu gatavs augt.
Kontroles zaudēšana
Mums katram ir savs dzīves lauciņš, par kuru esam saimnieki un noteicēji. Bet, ja situācija vai lomas mainās, rodas nemiers un liekas, ka viss “slīd ārā no rokām”, kontrole zūd (par sevi un saviem notikumiem, arī par citiem…). Uzticēties notikumiem un uzticēties citiem cilvēkiem paver jaunas iespējas un jaunas situācijas – un tas automātiski nenozīmē negatīvo. Ļaujoties jaunajam un nesaplānotajam, man rodas manas dzīves papildinājums, jauna pieredze,- un to var mācīties uztvert kā ieguvumu.
Bail pašam no sevis
Bieži vien mēs nobīstamies paši no sevis, - no savām spējām, zināšanām un vēlmēm. Būt autentiskam sākotnēji prasa no sevis drosmi, bet tas ir tā vērts. Pat, ja Tev tāpēc mainās paziņu loks un kādam atsaki, tas ir skaidrs solis un “Jā” sev pašam!
Mantas & lietas
Ir kārdinoši ticēt, ka, ja man būs tas vai šis, tad es būšu laimīgs. Tomēr secība ir tieši otrāda: mūsu laimes sajūta nav atkarīga no naudas kontā vai īpašuma, un mūsu identitāte nav mums piederošās lietas. Lai nonāktu līdz lieliem mērķiem (t.sk., lietām & mantām), sāc soli pa solim, pa pakāpienam. Svarīgāk ir būt laimīgi apmierinātam starpposmos un etapos, un tā aizvien sasniedzot to, pēc kā tiecies.
Lai laimi sabremzētu, iemeslu ir gana 😊 Bet, apzinoties to, kas tevi bremzē, vari spert nākamo soli un sākt mainīt savu uztveri, savas domas vai rīcību un – kāpināt savu apmierinātību. Un atceries, ka katram jau ir savas laimes recepte!
Roku uz sirds, - cik apmierināts tu šobrīd ar sevi esi? Vai zini, kas ir tavi “bremzētāji”?
Kas mums traucē dzīvot labu, kvalitatīvu un laimīgu dzīvi? 1. daļa
Laime ir sajūta vai drīzāk stāvoklis, tomēr bieži vien, tā vietā, lai laimei ļautos, mēs sevi bremzējam… Bet šī bremzēšana ir visvairāk mūsu pašu radīta vai kopta, un bieži tā mūs ietekmē vairāk nekā to apzināmies.
Svarīgi, - neraugies uz nokavētām iespējām un pagātnes situācijām un to dēļ nemazini savu vērtību, bet gūsti no “visas vakardienas” kādu vērtīgu atziņu un nākamreiz dari savādāk!
Lai saprastu un mācītos no iepriekšējās pieredzes un notikumiem, vispirms apzinies, kas patiesībā Tevi bremzē. Varbūt atpazīsi kaut ko no tā, ko minēts zemāk.
Paraugies vērīgi sevī un saskati savus “iekšējos bremzētājus”, un tad ar skaidrāku skatījumu sāc virzīties uz priekšu. Pa maziem solīšiem, bet apzinātāk – pretī labai, laimīgākai dzīvei.
Biežākie bremzētāji, kas mūs attur no apmierinātas un laimīgas dzīves uztveres
Vainas sajūta
Nereti mūs pārņem vainas izjūta, ja laiku veltam sev (vai, ja laiks sev ir vajadzīgs vairāk nekā līdz šim). Tomēr tikai “dot” un “ņemt” veido balansu. Ja mēs rūpējamies un esam atbildīgi par savu ģimeni, saviem draugiem, darba uzdevumiem, tad jāraugās, lai arī paša devēja spēka rezerves nav tukšas un lai tās regulāri (!) tās tiek uzpildītas.
Pašnovērtējums
Vai tu sev ļauj būt laimīgam, tā pa īstam, - ļauj un atļauj būt laimīgam? Ko tas tev nozīmē? Bieži vien iekšējie uzskati vai senas pārliecības mūs bremzē: tie noslēpušies tik dziļi un nemanāmi mūsos, ka darbojamies un lietas uztveram kā autopilotā. Tāpēc, pavēro sevi pāris dienas un piefiksē visas negatīvās domas, kuras tu adresē sev.
Bailes no nezināmā
Domājot līdzīgas domas, mēs nonākam pie līdzīgām izvēles iespējām. Tās, savukārt, noved pie līdzīgiem lēmumiem, līdzīgām rīcībām un līdzīgām pieredzēm. Gluži kā aprites cikls. Ir jāpamet labi zināmā komforta zona (man gan labāk tīk teikt, ka tā jāpaplašina, nevis jāpamet!) Komforta zonā ir labi zināmais, pierastais (un tas nav slikti!), tomēr, lai meistarotu jaunus dzīves izaicinājumus, nepieciešami jauni soļi. Jo “old way won’t open new doors”.
Atkarība no citiem
Mēs visi tiecamies pēc atzinības – privātajā vai profesionālajā jomā. Tomēr, ja mūsu pašnovērtējums ir atkarīgs vien no citu atzinības, mēs savu laimi padarām atkarīgu no citiem. Un tas ir riskanti, - mēs cenšamies pielāgoties citiem, salīdzinām sevi ar citiem (un pārsvarā reti uzvaram); liekas, ka citu atzinību vajag arvien vairāk & biežāk. Negatīvais kā pa spirāli virza mūs lejup. Tāpēc ir tik svarīgi nezaudēt saikni pašam ar sevi un savā pašnovērtējumā nebūt atkarīgam no citiem.
Nepietiekams fokuss
Tu esi gatavs mainīt lietas, mainīties pats, bet nespēj rast tam laiku? Un vienlaikus apbrīno cilvēkus, kas spēj būt pašdisciplinēti. Kas viņiem piemīt un kā viņi to dara? Visticamāk, viņiem ir ne tikai skaidri definēts mērķis, bet arī skaidrs skats par savu motivāciju, par savu “Kāpēc?“. Zinot “kāpēc”, tu zināsi arī “kā”. Pašdisciplīna ir skaidras zināšanas, par to, kāds esi un ko tu vēlies, un par to reālu, praktisku darbību.
Nākamajā rakstā apskatīsim vēl 5 faktorus, kas traucē mums baudīt kvalitatīvu un laimīgu dzīvi.
Kā biznesa koučinga principi palīdz profesionālajā izaugsmē
Koučings un koučs – šie jēdzieni tiek plaši lietoti un liekas, ka piedāvājums ir milzīgs. – Un vienlaicīgi tas arī apgrūtina atrast piemērotāko kouču ar labu koučinga procesu.
Koučinga saknes meklējamas uzņēmējdarbības vidē un visā pasaulē Biznesa koučings kā attīstības process – ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbību - ir sekmīgs un labi pazīstams instruments.
Tāpēc, ja vēlies saprast, kas patiesi ir labs koučings un ko tas dod, lasi tālāk. Iespējams, ka arī Tavs priekšstats mainīsies par labu īstenam koučingam (nevis viegli populārajiem koučiem, kas kā guru sola grandiozas pārmaiņas vai, piemēram, beauty coach, kas nemaz nav koučings).
ASV jau 70-tajos koučings (coach/ coaching, en. treneris/ treniņi) no sporta vides transformējās biznesa vadības vidē. Arī Eiropas flagmaņu valstīs, kā piemēram, Šveicē, biznesa koučings jau gadu desmitiem ir nozīmīgs instruments gan finanšu & banku, gan farmācijas milžu industrijās.
Skaidrs, ka šobrīd tehnoloģiju attīstība sit augstu vilni, tikai tam paralēli nepieciešama arī cilvēciskā attīstība un izaugsme, jo Cilvēks ir izšķirošais. Cilvēkiem ir jāaug, - arī mūsu cilvēcībai jāpārveidojas, jo mūsu domāšanas veids, mūsu darbu veikšanas un vadīšanas stili ir novecojuši. Kā zināms, ieradumam ir liels spēks un mēs pieturamies pie tā, ko pazīstam, tādēļ nav viegli mainīties līdzi straujajai tehnoloģiju attīstībai.
Cilvēcisko un personīgo attīstību var veicināt koučings – tā ir partnerība un uz risinājumiem vērsta saruna, vienā līmenī. Caur koučinga procesu var atklāt stiprās puses un potenciālu, un rast skaidrību.
5 iemesli, kāpēc profesionālai izaugsmei & karjerai vajadzīgs biznesa koučings
1 Mēs iestrēgstam savā domāšanā
Mēs ticam savām domām, un tieši tas mums kļūst par slazdu. Jo mūsu domas balstās mūsu pieredzē, un līdzīgās situācijās mēs izmantojam savā pieredzē piedzīvoto, mūsu musturi atkārtojas.
Bet, ja vēlamies saprast savu potenciālu un savas izaugsmes iespējas (īpaši karjeras un profesionālās izaugsmes iespējas), mums jāmaina domāšana. Un te nu lieti noder biznesa koučings, jo caur koučingu mēs ļaujamies un uzdrīkstamies DOMĀT PLAŠĀK UN SAVĀDĀK, mainām skatupunktu, spējam pārveidot līdzšinējos domu un rīcības musturus.
2 Mums neredzam saikni starp savām vērtībām un profesionālo attīstību
Darbu skrējienā mēs esam kā kāmji savā ratiņā, mēdzam izdabāt visiem un visam. Tiecamies uz atzinību, pamanīšanu, un dažkārt turpinām strādāt, pat ja darbs vairs nepatīk, - tikai tāpēc, ka tas ir labi apmaksāts vai labi kotējas. Savas vajadzības un vērtības esam nolikuši malā un aizmirsuši.
Koučinga process RADA SKAIDRĪBU par savām vērtībām un vīziju, un izgaismo, kā patiesi vēlamies dzīvot. Tikai tad ir jēga meklēt tādu nodarbi, kas rada apmierinātību, prieku un vērtību.
3 Personīgā izaugsme bez atbalsta ir grūti noturama
Biznesa koučinga mērķis ir atbalsts profesionālajā attīstībā, un vienlaikus lieti der cilvēka stipro pušu & prasmju ieraudzīšanā, pilnvērtīgā izmantošanā. Ikvienam tas palīdz kļūt veiksmīgam un sevi piepildošam ilgtermiņā.
Mūsdienu pasaule tendēta uz sasniegumiem, performanci, izaugsmi. Katra cilvēka personīgā izaugsme ir ļoti laikietilpīga, un ikdienas dzīves ritmā mums tieši visvairāk trūkst laiks un individuāla motivācija. Tāpēc ir vērtīgi regulāri strādāt ar kouču - tēmās, kurās esi iestrēdzis, kur nonāc pie robežām vai netiec tālāk. Jā, tā ir investīcija gan naudas, gan laika ziņā. Tikai personīgā izaugsme bez kouča ir visnotaļ ilgāka un grūtāka, jo pietrūkst spoguļošanas efekts. Savukārt, ieguvums pēc katra regulāra koučinga procesa ir daudz skaidrāka un prasmīgāka rīcība. Lai noturētu fizisko fokusu, ir jātrenējas; lai noturētu skaidru izaugsmi un virzību – izmanto koučingu.
4 Mums pietrūkst pietiekama iesaiste (commitment), lai patiešām īstenotu savus nodomus
Lai patiešām rīkotos, ir nepieciešama iesaiste. Bet pārāk bieži mums pietrūkst pietiekami ilga izturība ideju īstenošanai, - lai arī tie ir mūsu pašu sapņi, mūsu domas, mūsu pašu idejas.
Koučs ir VĒRĪGS un VĒRTĪGS 1:1 partneris, ar kuru var vienoties par īstenošanas sasaisti. Koučs ļaus virzīties klienta tempā, bet vienlaicīgi arī raudzīsies uz izvirzītajiem mērķiem; un lai arī koučs atrodas ārpus “spēles lauka”, viņš motivē un rūpīgi fokusē ideju īstenošanu.
5 Koučings ir vērsts uz risinājumiem
Pat ja nesaredzi savu risinājumu profesionālajam strupceļam, profesionāls koučs, uzdodot mērķtiecīgus jautājumus, izved Tevi no domu spirāles. Koučings vienmēr ir vērsts uz INDIVIDUĀLIEM RISINĀJUMIEM, tāpēc viennozīmīgi būtiska ir kouča pieredze, dzīves gājums, profesionāla attieksme. Tad risinājums būs piemērots klientam, nevis koučam.
Es esmu sistēmiskais koučs, biznesa koučs, sistēmisko sakārtojumu koučs; profesionāle vadības un HR jomās starptautiskā vidē (16+ gadu pieredze).
Sazinies ar mani, lai varam pārrunāt, kāds atbalsts Tev nepieciešams visvairāk, lai Tu profesionāli augtu (saruna ir bez maksas).
Darba vietas maiņa – kā atstāt labu iespaidu?
Neatkarīgi no neskaidrajiem ārējiem apstākļiem, nestabilitātes un augošās piesardzības, cilvēki joprojām maina un turpinās mainīt darbu. Darbā mēs pavadām lielāko dienas daļu, tāpēc ir svarīgi, lai tas, ko darām, sniegtu gandarījumu. Ja tas tā vairs nav, ir jāmeklē cits darba risinājums.
Parasti ir trīs iemesli, kāpēc cilvēki izšķiras par labu jaunam karjeras posmam:
- emocionālais aspekts - degsmes samazināšanās, darbs kļuvis apnicīgs vai neinteresants,
pragmatiskais aspekts - gatavība pārmaiņām un apzināta darba maiņa ik pēc kāda laika,
profesionālais aspekts - apzināta karjeras veidošana, profesionāla pilnveidošanās.
Ja prāto par jaunu darbu - vai jau esi pārmaiņu posmā - , svarīgi ir gan veiksmīgi atstāt esošo darba vietu (*klusā aiziešana), gan sagatavoties jaunam solim.
Kā atstāt labu iespaidu darba intervijā? Kā izcelties starp citiem kandidātiem?
Punktualitāte, laipnība un amatam atbilstošs izturēšanās / apģērbs ir jebkuru sarunu vai interviju pamatu pamats, arī attālinātā vidē.
Te pāris citi padomi, kā atstāt pārliecinošu iespaidu par sevi:
Sagatavojies!
Pirms darba intervijas rūpīgi sagatavojies! Ievāc iespējami daudz informācijas par sarunu partneri un par uzņēmumu vai organizāciju. Ikviens profesionāls personāla jomas pārstāvis pamanīs, vai kandidātam ir izpratne par uzņēmuma sfēru un darbībām.
Visoptimālāk, ja kandidāts zina:
- Intervētāja vārdu, konkrēto amatu; varbūt arī to, cik ilgi intervētājs strādā uzņēmuma labā (te labi noder biznesa sociālo mediju profili)
Uzņēmuma piedāvātos produktus vai pakalpojumus, aptuveno darbinieku skaitu, uzņēmuma filozofiju un personālpolitiku, konkurentus, iespējamos attīstības plānus
Jo labāk būsi informēts par uzņēmumu un personu, kas sēdēs tev pretī, jo vieglāk būs atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem – un uzdod tādus potenciālajam darba devējam!
Izpēti uzņēmuma mājas lapu, portālus, preses ziņojumus, sociālos medijus.
Uzdod pareizos jautājumus!
Parasti darba intervijās kandidātam tiek vaicāts, vai viņam ir kāds jautājums. Un arī manā darba pieredzē ir bijuši tik daudz gadījumu, kad kandidāti atbild ar “Nē”.
Mans ieteikums – noteikti pārvarēt nedrošību un uzdot dažus jautājumus (izvairoties no jautājumu “bombardēšanas”), jo tie rada īpašu iespaidu par kandidātu.
Savukārt atbildes pašam kandidātam sniedz detalizētāku ieskatu par jauno amatu. Te daži no iespējamiem jautājumiem:
Kādi uzdevumi, kādi mērķi jāsasniedz šajā amatā pirmajā pusgadā/ gadā?
Kā jūs raksturotu šī darba atmosfēru, kāda veida cilvēkiem šis uzņēmums ir vispiemērotākais?
Kas Jums (intervētājam) patīk šajā darba vietā ?
Kāda ir turpmākā procesa norise, kad es varu rēķināties ar atbildi par lēmuma pieņemšanu?
Palikt atmiņā (pozitīvā 😉)!
Lai arī ne tik ierasti, bet dažkārt kandidāts var palikt atmiņā arī ar īsu ziņu – epastā vai izmantojot sociālos medijus.
Svarīgi ir adresēt to īstajam cilvēkam, pateikties par veltīto laiku un uzmanību, akcentēt būtiskāko, apstiprināt savu turpmāko interesi, piedāvāt saziņu, ja nepieciešams – atbildēt uz papildu jautājumiem.
Svarīgi ir neklupt virsū ar jauniem jautājumiem, kas šajā brīdi rada tikai papildu darba slogu, bet paust savu cilvēcisko pusi un parādīt sevi kā personu, ar kuru var sadarboties!
____________
#Quitquitting #klusāaiziešana #uzteikums #darbapārtraukšana #jaunsdarbs #pieteikšanāsdarbā #CV #darbaintervija
Pirmo reizi vadītāja krēslā? Kā kļūt par labu komandas vadītāju
Pieņemot izaicinājumu - pirmo reizi vadītāja amatā, - skaidrs, ka vēlies vadīt tā, lai komandai būtu panākumi. Ko nozīmē panākumi & rezultāti?
Ko tas nozīmē attiecībā uz Tevi un ko uz Tavu komandu? Skaidrs, ka vēlaties sasniegt mērķus, tomēr tikpat svarīgi ir tas, lai Tava komanda:
Tā rezultātā, Tava komanda kopumā jutīsies apmierināta, un apmierinātība patiešām motivē! Lai noskaidrotu, kā vēl vari sagatavoties jaunajam izaicinājumam, turpini lasīt:
Dzīves jēgas meklējumos: ceturtdaļmūža krīze (“Quarterlife Crisis”*)
Pašoptimizācija: Kad beidzot pārstāsim būt teicamnieki visās dzīves disciplīnās?
Ātrāk, labāk, veiksmīgāk. Uzlabot savu dzīvi, strādāt ar sevi, lai izveidotu sevis labāko versiju, un optimizēt sevi (ang. self-optimizing) - tās ir mūsdienu laikmeta iezīmes!
Ik dienas mēs sociālajos medijos un reklāmās redzam trenētus un skaistus ķermeņus, lieliski iekārtotus mājokļus, izcilus dzīvesstāstus, brīnišķīgus padomus rīta rutīnai. Vienmēr ir kāds, kurš ir gudrāks, slaidāks, veselīgāks, veiksmīgāks vai garīgi pilnveidotāks nekā mēs.
Nogurums – organisma kliedziens pēc efektīvas stresa mazināšanas stratēģijas
Cik noguris Tu esi?
Jēdzieni ‘’stress’’, ‘’emocionālā veselība’’ un ‘’labbūtība’’ arvien plašāk tiek lietoti, bet tas automātiski nenozīmē, ka esam emocionāli stabilāki vai dzīvojam līdzsvarā un minimāla stresa apstākļos. Lai arī līdz šim nav pētīta Latvijas sabiedrība, aptaujas citās Eiropas valstīs (Vācijā veikts pētījums*) liecina, ka puse no valsts iedzīvotājiem jūtas saguruši, pie tam darbspējīgā vecumā tā ir pat vairāk nekā puse. Un tas ir šokējošs apmērs. Visticamāk, dati Latvijā atspoguļotu līdzīgu ainu.
Par sapņiem un mērķiem: kāpēc nav traģiski, ja tie nepiepildās. Un 3 atziņas, kas noder jēgpilnai dzīvei, pat ja sapņi un mērķi nepiepildās.
Vēlākais dzīves viducī, bet dažkārt jau ātrāk mēs apjēdzam kādu neapstrīdamu dzīves atziņu – daži dzīves sapņi nepiepildīsies. Kā, neskatoties uz to, dzīvot laimīgi un jēgpilni?
Dzīves sapņi un kā tie piepildās realitātē (vai nepiepildās)
Biznesa koučings – visefektīvāka iespēja mainīt un mainīties
Biznesa koučings uzņēmumiem vai organizācijām ir pats individuālākais un noturīgākais (jeb ilgtspējīgākais) veids, kā vadīt darbiniekus un veicināt viņu izaugsmi. Un tāpēc arī daudz efektīvāks nekā treniņi vai apmācības.
Biznesa koučinga veidi un pielietojumi ir visdažādākie. Visbiežāk to izmanto augstākā līmeņa vadītāji, kuri apmeklē koučinga sesijas, lai stiprinātu savu vadītāja personību, pilnveidotu vadītprasmes, vai lai 1:1 partnerībā piestrādātu pie individuālas tēmas. Bet arī talantu vadībā, attīstot darbinieku potenciālu vai projektu, komandu vadībā tiek pielietots koučings.
Koučings - plāksteris visām dzīves kaitēm?
Arvien biežāk informatīvajā telpā tiek minēts koučings. Un liekas, ka tas kļuvis par tādu kā modes kliedzienu. Pat mazajā Latvijā ir daudz un dažādu kouču, taču vēl pievienojas starptautiskās vides treneri un eksperti, kā arī līderi ar ezotērisku piesitienu.
Kā visus atšķirt un saprast, kas ir kas, – un kāpēc man tas būtu noderīgi?